sestdiena, 2014. gada 4. janvāris

Laimīgu jauno gadu & shit

Jaunais gads Latvijā ir laiks kad saldi dzirkstošies vīni tiek izdzerti vairāk kā ūdens un statistiski skatoties visi Latvijas iedzīvotāji ir ierēbuši. It kā nav jau nekāda starpība, šajās dienās pa lielam nekas mūsu dzīvēs nemainās, bet neies jau sūdzēties par iemeslu pielieties.

Šis svētku laiks ir bijis dikti aizņemts tāpēc nav bijusi iespēja neko uzrakstīt. Par savu pašbrūvēto vīnu arī esmu galīgi aizmirsis. Neuztraucieties, nevienā bedrē neesmu iekritis, sākot ar šodienu atkal aktīvi recenzēšu vīnu plauktus. Pēc lasītāju lūguma šogad atgriezīšos pie jau recenzētiem brendiem, izskatīšu arī citus viņu vīnus.


Ir pagājis vairāk kā mēnesis kopš sāku raudzēt vīnogu sulu, precīzi 39 dienas. Ņēmu vērā arī Vēbera padomu un nomainīju marles vāciņu pret plastikāta maisiņu, man mājās nebija gumijas cimda. Ko tur daudz jāgaršo vien kas tur būs sanācis. Vīns nav pavisam dzidrs, bet nav arī ļoti duļķains. Smaržo pēc vīnogu cukura, pīrādziņu rauga un sūdīga chianti riserva. Smarža nav pārāk vilinoša. Garšā un pēcgaršā dominē skābums, varbūt viegli augļainas notis, diezgan nepatīkami. Karoče nekas labs nesanāca, domāju ka piegāžot cukuru sanāktu plus mīnus zirdziņvīns.


Kopumā 2013. ir bijis veiksmīgs gads, esmu ieguvis daudzus lasītājus un ceru iegūt vēl vairāk jaunajā 2014. gadā. Laimīgu visiem jauno gadu gaidiet pārsteigumus no anonīmā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru